Fizikālā terapija

Fizikālā terapija jeb fizikālā medicīna ir medicīnas nozare, kas izmanto dažādus tiešus un mainītus (preforētus) fizikālos faktorus – elektroimpulsus, elektromagnētisko lauku, ultraskaņu, ultraīsviļņus, mikroviļņus, u.c.

Fizikālajā terapijā izmanto nemedikamentozus palaidējstimulus jeb mehānismus, lai slimnieka organismā sāktos miljoniem sanoģenēzes jeb pašizārstēšanās procesu kaskādes, ķēdes reakcijas. Fizikālo terapiju izmanto dažādu slimību ārstēšanai, piemēram, osteohondrozes, locītavu, asinsvadu, elpošanas un gremošanas orgānu slimību ārstēšanai.

Fizikālo faktoru kombinācija ar atbilstošu kustību terapiju lieliski viena otru papildina un dod kumulācijas jeb uzkrāšanas efektu pacienta organismā, lai vielmaiņa normalizētos un sāpes netraucētu.

Fizikālo terapiju rekomendē fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts:

• sāpju, tūsku un iekaisumu mazināšanai;

• lai sadziedētu brūces un lūzumus;

• orgānu funkciju normalizēšanai;

• kustību atjaunošanai pēc traumām;

• lai pastiprinātu organisma imunitāti,

• vielmaiņas uzlabošanai;

• lai paātrinātu atveseļošanās processu.